Izklaide

Atsauksmes par filmu "Meitene ar pūķa tetovējumu"

Meitene ar pūķa tetovējumu

Nu vairs, ne gluži jaunums, bet tomēr sensācija ir Stīga Lārsona grāmatas ekranizējums - filma Meitene ar pūķa tetovējumu. Lūk, mūsu atsauksmes par šo filmu, bet, ja arī jums ir vēlme izteikt savas domas, labprāt tās izlasīsim komentāru sadaļā.

Filma gardēdim un labas mantas cienītājam, intelektuālas mākslas meklētājiem īsts atradums. Stāsts, kuram nav paredzama ne gaita, ne iznākums. Deivids Finčers ir ekranizējis Stīga Larsona romānu “Meitene ar pūķa tetuvējumu,” kas gan ir diezgan brutāls un ar skatu stindzinošām ainām, spējis saglabāt ticamību stāstam un vēl labāk, radījis to, tik aizraujošu, ka skatītājs nespētu novērsties, gluži tāpat kā nespēju novērsties es. Lai gan ir brutalitāte, tā liek noticēt filmas patiesumam un liek dzīvot notikušajam līdzi.

Stāsts ir par ģimeni, kurā pirms 40 gadiem ir pazudusi radiniece,16 gadīga meitene, taču nesen apmelnotā izmeklētāja uzdevums ir atrast meiteni, bet veids kā – vērts redzēt pašam skatītājam!

Vērtēt pēc baļļu skalas ir muļķīgi, taču es piešķirtu maksimālo. Filmas seanss šķita kā īsts piedzīvojums un vienīgā vilšanās bija uzraksts "Filmas beigas". Pavadi savu laiku interesanti un izdzīvo ekranizēto romānu pats!

Vlada Horoševska

Uzreiz atzīšos, grāmatu neesmu lasījusi, tomēr sāku šādu ideju apsvērt pēc filmas noskatīšanās. Tik laba filma! Protams, es kā ekšon filmu un ar izmeklēšanām apmāts cilvēks, tā noteikti teiktu par katru šādu un līdzīgu filmu, BET... Šī filma bija kaut kas! Galvenā aktrise (Rooney Mara) bija pārvērsta līdz nepazīšanai, spēlējot savādo izmeklētāju, datoru hakeri Lisbetu. Starp citu, šī loma viņai piestāvēja kā nevienam. Savukārt, žurnālists Mikaels Blūmkvists (Daniels Kreigs) tika iepīts skandālā un devās prom, lai risinātu, pirms 40 gadiem pazudušas meitenes, noslēpumu.

Mistērija tiek saglabāta līdz pašām beigām. Netrūkst arī momenti, kad liekas, ka "ou, ou, es zinu kurš ir vainīgs!" vai arī "tagad viņam uzbruks, tagad būs... Es taču teicu.." Un tie, kuri mīl kaķus, saudzējiet sevi un kad kļūst skaidrs, ka nevajag skatīties, nu piespiediet sevi un nepaskatieties. Intriga? Man sanāca? Ha!

Lai nu kā, bet filma, diemžēl, ir paredzēta no 16 gadiem uz augšu, jo atkailinātu un erotisku skatu nav maz. Bet, ja runājam par sajūtām pēc filmas noskatīšanās, kura, starp citu, ilgst divas ar pusi (!) stundas, pēc zāles pamešanas biju gatava sēsties uz sava motocikla (ha, ceri vien) un doties pretī piedzīvojumiem. Piebildīšu, ka, ja nebūtu aptrūcies dzeramais un slāpes nebūtu ņēmušas varu, laprāt baudītu filmu vēl dažas stundiņas.

Ak, paldies, Stīg Lārson, par lielisko stāstu un paldies, Deivid Finčer, par uzņemto ekranizāciju. Visas piecas zvaigznes studijā!

Stefānija Vidžus

Starp citu, ja vēl neesat šo filmu redzējuši - to vēl aizvien ir iespējams izdarīt Latvijas kinoteātros!

10.klašu izdzīvošanas pārgājiens

10.klašu izdzīvošanas pārgājiens

Šī gada 6. septembrī notika jau par skolas tradīciju kļuvušais desmito klašu pārgājiens. No rīta, satikušies dzelzceļa stacijā, ''jaunizceptie'' klasesbiedri kāpa vilcienā un brauca uz Silciema pusi. Kad ieradāmies, mūs stacijā sagaidīja pārgājiena vadītāji- Edgars un Gatis, kas mūs sadalīja komandās. Tā kā abas desmitās klases pārgājienā devās kopā, bija iespēja iepazīt ne tikai savus jaunos (un, protams, arī vecos) klasesbiedrus, kā arī skolēnus no paralēlklases. Katrai komandai tika piešķirta rācija, kompass un pirmā norāde. Tā kā šis bija ''vienojošais'' pārgājiens, komandas nesacentās, bet meklēja norādes citām komandām un nodeva tās, sazinoties pa rāciju, tātad vienam bez otra nemaz nebija iespējams tikt galā. Galamērķi visas komandas sasniedza aptuveni vienā laikā. Katrai komandai par veiksmīgu finišēšanu balvā tika piešķirts sulīgs arbūzs. Bet tas nebija viss.

Organizatori bija parūpējušies arī par citām aktvitātēm. Komandas tika pārdalītas, taču šoreiz jau diezgan strikti- pa klasēm. Klases kopā pildīja dažādus interesantus un saliedējošu uzdevumus. Kopumā diena bija pozitīvu iespaidu un emociju pilna. Visiem jauniešiem bija jautrs noskaņojums, un gandarījums par kopīgi pavadītu dienu, tāpēc uzskatu, ka šī tradīcija jāturpina.

© RHV | Izstrāde 4ID